5 minūtes atelpai

17-08-2015

Kaut  5 minūtes jāatvelk elpa lielajā pasākumu maratonā un arī pašai jāuzraksta pāris rindiņas mazai atskaitei saviem uzticamiem lasītājiem…

Kārtējo reizi grēkoju, jo acīmredzami, vismaz vasaras mēnešos, vairāk esmu dzīves realitātē, nevis interneta džungļos. Cits citu nomaina darbi un projekti un tas notiek ātrāk kā spēju acis pamirkšķināt. Protams, prioritāte ir mājas, bērni un ikdienišķie prieciņi – vasaras pelde, ikgadējie vēži Latgalē, rožu simfonija Rundāles pilī. Mana otrā mīļākā vieta Latvijā, Košrags un vēl, un vēl un vēl..

 

Viss jāpagūst, viss jāizbauda, viss jāizsapņo. Tieši par sapņiem arī stāsts..

Tak tikai sapnī varēju pieļaut domu, ka viscaur mēreni pavēsajā šī gada vasarā, brīdī, kad jāsāk realizēt mūsu Skudras Metropoles īpašais vasaras notikums, tā beidzot arī atnāks. Un nevis šā tā, bet ar vērienu un glanci – karsta, svelmaina un īsta. Tāda, kādu mēs to gaidījām divus mēnešus. Atzīstos godīgi, pat noticēt nespēju, ka tik tiešām sapņi piepildās!

 

Varbūt tā atjoņoja tāpēc, ka mūsu gadalaika projekta 1. daļu sauc VASARA, ar segvārdu Uguns? Karsta, svelmaina un kaislīga? Kā tad tas izskatītos, ja pasākums noritētu bez pašas galvenās varones jeb centrālā lugas tēla? Laikam VASARA nolēma tomēr nelaist garām šo izdevību un piedalīties sev par godu rīkotā gastronomiskā performancē jūras malā, Tūjā.

 

Tieši viņai par godu bijām apdomājuši ik detaļu par tēmu “uguns – siltums – jūra – vasara”. Ēdieni tika radīti ar uguns garšu un smaržu, piemēram, dedzinātas zemenes vai dūmots gurķis, kūpinātas paipalu olas vai svelmē cepts jērs. Jūras putās jeb ēdamajos burbuļos liegi atdusējās vasaras negaiss jeb melleņu zupa ar vistas gaļas klimpām. Par šādiem  brīnumiem ironiski smaidīja kaija, kas dāvāja klātesošiem kaijas nedarbu jeb dedzinātu baklažāna biezeni ar pašmāju jogurtu un ķērpi. Lai vasara būtu salda, katrs varēja no sava muzikālā gliemežvāka izķeksēt arī savu pērli. Dāvāt to mīļotajam cilvēkam vai vienkārši nobaudīt kastaņu trifeli ar jāņogu, tā katra paša izvēle.

 

Mūsu izvēle bija maksimāli urbt tik dziļi, cik var, ja pie dabas, tad tikai tāpēc, lai paslēptos no mainīgiem gadalaiku untumiem, radīt caurspīdīgu namiņu, lai saikne ar dabu nezustu. Trauki, stikls, bundžas, akmeņi, gliemežvāki, tauriņi, flīzes, kur tapt jūras glezniņām utt. Ēdienos visi Latvijas labumi, kuri dāvā vitamīnus un enerģiju.

 

Skaidrs, ka nebija viegli, nu nemaz… Daudzu cilvēku komanda strādāja, lai šo sapni īstenotu. Paldies visai manai super truper, ģeniālajai komandai, kuriem sirds, rokas un galva ir īstajā vietā. Mēs strīdējāmies, smējāmies, sargājām, līdz pagurumam rosījāmies, zem krītošām zvaigznēm uzdejojām un atkal strādājām. Paši sev un arī citiem rādot, ka sapņi piepildās, vēl jo vairāk tad, ja tie nāk no sirds.  Tad arī Dieviņš svēta un kaprīzā kundzīte VASARA ir klāt īstajā laikā un vietā. GALVENAIS IR TICĒT!

FOTO : Jānis Vīksna

Komentēt



2012 | STILS BEZ TABU