METRO BIĻETE UZ GASTRONOMIJAS TEĀTRI / 2.DAĻA

26-02-2015

 

…kad esmu beigusi jūsmot (raksta pirmo daļu “Metro biļete uz dārzniecību” meklē šeit), atgriežos metro un braucam tālāk uz vietu, kas ir mūsu patiesais galamērķis. Jau otro gadu dodos uz Londonu pieredzes apmaiņā jeb lūkot, kādas tendences man tik tuvajā gastronomijas teātra pasaulē. Apmeklēju The Waldorf Project otro sesiju.

Jautāsiet – “Kā bija?” Sajūtas divejādas. Paša pasākuma ideja un koncepts labs, taču vājš izpildījums scenogrāfijas un režijas jomā. Toties uzslavēt varu pavāru veikumu – salīdzinājumā ar pagājušo gadu, profesionālā latiņa uhhhh kā augusi! Aprunājos ar pasākuma producentu, kuram tālejoši mērķi. Viņš saka, ka pavārus meklējis un dresējis četrus gadus. Un ko tad es vēl čīkstu? Lai sasniegtu vēlamo rezultātu, šajā reizē iesaistīti tika divpadsmit pavāri. Es arī ļoti vēlētos, lai mūsējiem nebūtu tikai jācīnās par izdzīvošanu un, lai būtu iespējas, laiks un, pats galvenais, vēlme eksperimentēt un augt.

Vēl – ārzemēs apmeklētāji ir ļoti atsaucīgi jebkam, kas notiek. Latvieši ļoti mīl savu privāto lauciņu un nelabprāt ļauj tajā ienākt svešiniekiem. Šajā pasākumā bija jāļaujas gan būt atdalītam no partnera, gan  būt atvērtam svešu cilvēku pieskārieniem, līdz pat gulēšanai virsū ( drēbēs un tik tiešām bez seksuāla rakstura mājieniem ). Cilvēki tiek virzīti izkāpt no komforta zonas. Nezinu, nezinu, vai latvietis būtu gatavs maksāt lielu naudu par ko šādu? Atzīstos, arī mani pašu tas mulsina.

Pēc pasākuma man ir divas galvenās atziņas. Pirmā -  Latvija tiešām var, un var pat ļoti daudz, jo mums ir ļoti augstas prasības pret sevi un citiem, pārmantota tīra estētiska  un laba stila izjūta. Tiešām nedaudz traucēja, ka angļiem visam paralēli seko pofigisma ēna. Otrā – arī tur, mega metropolē, kur cilvēku miljoni, ar šādām mākslinieciskām aktivitātēm nopelnīt neko nevar. Jo, kad man bieži jautā, kāpēc es daru to ko daru, tad vienīgā atbilde ir – “Jo nevaru nedarīt!?”. Tas ir pienesums pasaulei, jauna ceļa meklējumi un attīstība, kas palīdz augt, jo citādi tak var nosmakt. Reizēm izdodas labi, reizēm ne tik ļoti, tomēr tā ir iespēja mācīties, izzināt un piedzīvot.

Arī mans Londonas brauciens, protams, bija sava veida piedzīvojums, jo katra vieta, kurā mēs nonākam mums ikreiz vaļā atver kādu dzīslu. Un tad nu no pašiem vien atkarīgs vai tā aizsērēs un paliks vien skaistas atmiņas, vai arī tā būs stimuls kam jaunam un iedvesmojošam.

Pavisam drīz kas jauns arī no manis. Kā sanāk kā ne, esot uz viena viļņa ar pasaules elpu vienotā kosmosa telpā, arī mēs palutināsim jūs ar tējas tasi zaļojošu augu ielenkumā.

Komentēt

  1. Signe , 26-02-2015 [Komentēt]

    Tāds prieks par Gundegu un aktivitātēm, kuras varam baudīt, skaidri apzinoties to nekomerciālo raksturu. Gaidu vasaru ar gastronomisko teātri Cēsīs!

Komentēt



2012 | STILS BEZ TABU