Lapzemes sniegotais spoguļkubs

27-01-2015

Nu ja nav kazai piena jeb kārtīgas ziemas, tad nav. Ar Dievpalīgu un atbalstu sarūpējam to paši.

Ziema balta, skaista, pasakaina, sniegbalta ik gadu ir Lapzemē. Man paveicās turp nokļūt pirms neilga brītiņa. Pēc 3 lidojumiem izkāpjot Lulea lidostā , Lapzeme  mani sagaidīja visā savā godībā. Mīnuss desmit grādi, vakara saulriets, visi koki apsniguši baltām kupenām. Pasaule balta, balta un sāk šķist, ka arī tu pats kļūsti labāks, gaišāks un sirsnīgāks. Un ja vēl trāpās, ka latvju ciemiņus uzņem viesmīlīgie ( taču neapšaubāmi savā skandināvu manierē paskarbie) ziemeļnieki, tad uz brīdi šķiet, ak, mirkli apstājies!

 

Lapzemieši gan cienāja ar savu ēdienu, pārsvarā ziemeļbriežu gaļu, sautējumiem, pīrāgiem. Viss tāds kreftīgs un gana sātīgs, lai aukstumā būtu spēks (tauciņiem jāsilda), gan izrādīja savus namiņus. Mani pārsteidza cik patiesībā tie ir krāsaini. Varbūt tāpēc, lai nebūtu tikai baltais vien ziemā un zaļais vien vasarā. Uz vienas ielas ciemā 5 mājas, katra citā krāsā – sarkana, balta, dzeltena utt. Savējo vienmēr atpazīsi un garām nepaiesi. Kur vien tālēs raugies visur balts debesjums, sniegotas ainavas un meži, meži, meži… Dzīvas gleznas, katru dienu cita, atkarībā kādi laika apstākļi uzņēmušies dienas vadošo lomu.


 

Pretēji ierastam Skandināvu askētismam, ziemeļu namiņos vairāk romantikas. Ciku caku mežģīnes, rūpīgi glabātās vecmāmiņu kristāla glāzes, naivas glezniņas un melnbaltu fotogrāfiju sērijas. Kā jūtams,  šeit godā atmiņas un dzīvesstāstus.

 

Palaimējās nokļūt pasaulē izslavētajā dizaina hotelī treehotel, kurš nu tiešām ir šedevrs. Stāsts, lūk, šāds:

Brittai, kundzītei ap 60 un viņas vīram jau ļoti sen pieder pansija jeb hostelīts ceļmalā, kur pārlaist nakti un ieturēt ziemeļnieku vakariņas. Tā kā viņi dzīvo ārkārtīgi skaistā vietā, tad savureiz, šķiet, ja nejaucu, pirms 5 gadiem, pie viņiem filmēja filmu un filmēšanas grupa Brittas meža uzkalniņā uzcēla namiņu kokā. Kad grupa aizbrauca, namiņš palika un saimnieki nolēma ļaut viesiem tajā pārnakšņot.

 

Neparasta pieredze, piedzīvojumu garša un pasakains skats tālēs. Gribētāju kļuva tik daudz, ka nācās šādus namiņus celt vēl. Bet skandināvi jau ir patiesi dizaina estēti, tāpēc visam pieiet nopietni un atbildīgi. Talkā tiek aicināti labākie Zviedrijas arhitekti un dizaineri. Un, lūk, viens no pasaules brīnumiem gatavs! “Kabīne” augstu koku galotnēs vai “Putnu ligzda”, lidojošais šķīvīts jeb “Sarkanais namiņš”, dzelzs kubs jeb izslavētais visā pasaulē unikālais “Spoguļkubs”. Tie nav vien nosaukumi, bet gan viesnīcu numuriņi. Ārkārtīgi fascinējoši, neaizmirstami un kolorīti! Katrā numurā arī dizains piemērots atbilstoši tematikai. Par visu padomāts līdz sīkumiem. Jautāsiet, kur tad un kāda ir tualete augstu koku zaros? Šādas cilvēciskās vajadzības izrādās atrisina Pelnrušķīte jeb ierīce ar tieši šādu nosaukumu, kurā ieliekot speciāli sagatavotu papīru un paveicot darāmo, nospiež podziņu un  lielos grādos viss sadeg -  lieta darīta.

 

Apskatot šādu objektu nācās secināt, nu sakiet ko gribat, ja ļoti grib viss ir iespējams! Arī Brittas kundze ar savu vīru, katrs savā profesijā noplosījušies, pēkšņi atklāja savā dzīvē jaunu ceļu un ir gana gandarīti, ka pasaule to novērtē. Ziemas sezonā tur ir ļoti pilns, rezervācija jāveic laicīgi, vasarā nedaudz mazāk ļaudis viesojas šajā brīnumu nostūrī, bet tukšākais periods esot pavasaris. Saprotu, kāpēc tieši ziemā ir visvairāk gribētāju -  tāāāāāādas baltas un iedvesmojošas ainavas cietviet neredzēt. Kaut uz mirkli balts sapnis piepildās. Kad tas nosapņots, tad jāceļas augšā un jādodas uz savu mīļo Latviju, kur laika apstākļi mūs tik ļoti nelutina, bet tieši tāpēc katra diena jānodzīvo kā ļoti īpaša- balta, saulaina, sniegota, lietaina, pelēka vai miglas vālos tīta. Toties mūsu!!!

Komentēt



2012 | STILS BEZ TABU