Laiks kafijas pauzei un vienkārši būt..

28-10-2014

Tā kā biju bērniem nozagusi vasaru un arī pašai pienāca brīdis pēc minī pauzītes kā arī saules bads, tad domāts darīts sakravājam čemodānus un prom. Tur kur okeāns uz mirkli siltāks par pašu jūru, kur saule silda sagurušos ķermeņus un prātus, kur ir laiks kafijas pauzei un vienkārši būt..Sen nebiju braukusi šādā mietpilsoniskā atpūtas braucienā, bet secināju, ka savu reizi, tiešām tik savu reizi, der arī tā..

Kanāriju salās biju aptuveni pirms 15 gadiem. Ne toreiz, ne tagad tās mani nesajūsmināja, taču, ja mērķis ir tikai laiskoties, tad der. Saule spīd, visapkārt banānu plantāciju bezgalība, okeāns un man pats galvenais-horizonts. Toreiz absolūti nefascinēja melnās smiltis pludmalē ( jo Kanārijas vulkāniska sala, kur snauž Teide vulkāns un visapkārt tik vulkāna izmeši un klintis vien) taču šoreiz tieši tās bij visiespaidīgākās. Pelēks okeāns, melnas smiltis, melnas klintis, melnas zivis un pāri visam saules atspīdums. Piestāv pat veļu laikam..

Vakaros viesnīcā bērnus sajūsmināja muzikālās strūklakas, kurās man radās nepārvarama vēlme nopeldēties, taču, taču… citā reizē…Savukārt, savs prieciņš tika arī man uz saulrieta terases dziedošs ģitārists, kura dziesmas valdzināja tāpat kā skaistie saulrieti un apziņa, ka ir iespējams kaut uz mirkli izkāpt no karuseļa ko sauc par ikdienu.


Komentēt



2012 | STILS BEZ TABU