Brunete ar augstpapēžu apaviem/ Miss Bonbon

08-10-2014

 

Pavisam nesen, Tērbatas ielā 55 atvērās jauns apavu veikals – Miss Bonbon. Pati saimniece Jana Ezeriņa saka, ka tā ir mazā māsa jau lielai daļai zināmajam veikalam Madam Bonbon. Miss Bonbon nav tikai veikals, tā ir vieta, kuru gribas personificēt. Manās domās tā ir jauna dāma, ap 25 gadiem, sarkanām lūpām, kastaņbrūniem matiem un zaļām acīm, melnā ādas jakā un melnos ādas puszābaciņos, kuru papēžu skaņa atskan, meitenei ejot pa bruģi.

 

Kā radās ideja par apavu veikala atvēršanu? Ar ko nodarbojies pirms tam?

Pirms tam biju mārketinga un sabiedrisko attiecību cilvēks, strādāju aģentūrā. Nolēmu, ka ir laiks pievērsties kam citam, kādai lietai, kas varētu būt tuvāka, tāpēc pārdevu savas biznesa daļas. Esmu mākslas cilvēks, mani saista mākslas objekti un pati atmosfēra, arī apavi ir ne tikai valkāšanai, tie var būs mākslas objekti, arī somas un citi aksesuāri. Pirmo veikalu – Madam Bonbon atvēru pirms 7 gadiem, tad vēl paralēli darbojos mārketingā, tas bija pirms 4 gadiem. Izturējām krīzi, mācējām to visi kopīgi izturēt, viens otru atbalstīt. Un tad pirms pusgada nāca ideja, ka jāver vaļā vēl viens veikals, šoreiz ar cenas ziņā draudzīgākiem apaviem, taču vēl joprojām kvalitatīviem un skaistiem. Tā radās Miss Bonbon.

 

Kādas sievietes nāk šeit? Vai viņas nāk tikai pēc kurpēm, vai arī pēc sajūtām? Kāda ir Latvijas sieviete?

Latvietes ir ārkārtīgi prasīgas, ar labu, izkoptu gaumi. Starp citu, salīdzinot ar citām valstīm, latvietes izceļas ar savu sakopto tēlu. Taču es neuzskatu, ka arī pēc visiem šiem gadiem apavu biznesā es zinu, ko vajag mūsu sievietei, noteikti nezinu, jo to nevar paredzēt. Katrai sava gaume, stila izjūta, aktuālākās krāsas, taču tam jāmēģina sekot līdzi. Es pati zinu katru klientu, jo bieži esmu šeit, parunājot ar klientiem, izprotu viņu vēlmes. Cenšamies celt arvien vairāk mūsu servisu, personisko attieksmi pret katru pircēju, esam pretimnākoši. Saskarsme ar klientu ir ļoti svarīga. Arvien vairāk novēroju, ka sabiedrībā aktuāli ir nopirkt vienu labu, kvalitatīvu lietu, kuru var kombinēt ar citām lietām, nevis piepirkt pilnu maisu. Tas ir apsveicami, jo man pašai bieži ir bijis, ka atrodu kaut ko izdevīgu un nopērku tikai tāpēc, ka tajā brīdī patika, taču pēc tam nemaz nevalkāju. Šobrīd cilvēki vēl nāk izpētīt veikalu, saprast, kas šeit, kāds stils, kas viņiem patīk. Tāpat bija ar Madam Bonbon – sākumā izpēte, pēc tam pirkšana.

 

Kāda ir Miss Bonbon?

Tā ir būtne, tas nav tikai veikals. Piemēram, citi personificē Madam Bonbon ar mani. Nezinu, var jau būt, ka tā ir, taču jebkurā gadījumā – vieta ir dzīva. Tāpat kā mēs arī Miss Bonbon pārdzīvo, priecājas, skumst. Tā ir jauna sieviete, kura negrib apaviem tērēt daudz naudas, taču kvalitāte ir svarīga. To jūt arī klienti – viņi nāk ciemos pie dāmas, pie iedomu tēla.

 

Vai ejot pa ielu, vēro kādus apavus nēsā citas sievietes?

Protams, citreiz tas sanāk pat neviļus. Eju, eju un pieķeru sevi, ka vairs neskatos taisni uz priekšu, bet vēroju sievietes, apavus, apģērbu, citreiz to daru apzināti. Tad, dodoties uz šovrūmiem, var aptuveni saprast, kas mūsu dāmām ir aktuālākais. Starp citu, arvien vairāk var novērot, ka sievietes prasa lielākus izmērus un arī ielās var redzēt, ka sievietēm ir lielāki izmēra apavi nekā pirms gadiem 20, tas nav saistīts tikai ar cilvēka ķermeņa evolūciju, bet arī ar to, ka mums pašām šobrīd ir jāatbild par sevi, pelnām sev iztiktu, mums jābūt stabilām, neatkarīgām, tāpēc vajadzīgs pamats uz kā stāvēt negrīļojoties.

Kādi apavi patīk Tev? Kādus nēsā visbiežāk?

Ne vienmēr tie ir augstpapēžu apavi. Nevar visu laiku nesāt viena veida vai augstuma apavus, jo tad pēdas pierod, tāpēc šad un tad arī sievietēm, kuras kategoriski atsakās vilkt augstpapēžu kurpes, tomēr ir tas jādara. Pati nēsāju arī zema papēža apavus un ielas kurpes, vidējā augstuma kurpes man ir ļoti maz, nejūtu, ka tās ir manas. Protams, nēsāju arī savu dizaineru apavus, būtu taču jocīgi, ja to nedarītu, vai ne? Runājot par apavu augstumu, varu pateikt, ka ideālais augstums kurpēm, lai būtu mazliet augstāk, taču vēl joprojām varētu aši pārvietoties ielās, ir 3 cm, tie nenogurdina ne pēdas, ne potītes.

Kādas rakstura īpašības tu visaugstāk vērtē cilvēkos?

Dabiskumu un īstumu, man tas ir ļoti svarīgi. Cilvēkam ir jābūt viņam pašam, nevis izdomātam tēlam, kas ir ideāls. Kustību uz priekšu un attīstību, atvērti jaunajam. To pašu es prasu arī no sevis.

Kāda atziņa gūta pēc aizvadītajiem gadiem biznesā?

Nozīmīgākā atziņa ir tā, ka vienas atziņas nav. Viss ir nemitīgi plūstošs un mainīgs, tam jāiet līdzi. Ja cilvēks iedomājas, ka viss ir izdarīts, visu zin, saceļ kājas uz augšu un sēž, tas ir sliktākais, kas var notikt, jo tajā brīdī apstājas attīstība. Ir labi darboties un būt vajadzīgam!

FOTO : Kristīne Šeiko

Sagatavoja Kristīne Šeiko, stilsbeztabu.lv viesautore

Komentēt

  1. @Lielakurpe , 08-10-2014 [Komentēt]

    “Starp citu, arvien vairāk var novērot, ka sievietes prasa lielākus izmērus un arī ielās var redzēt, ka sievietēm ir lielāki izmēra apavi nekā pirms gadiem 20, tas nav saistīts tikai ar cilvēka ķermeņa evolūciju, bet arī ar to, ka mums pašām šobrīd ir jāatbild par sevi, pelnām sev iztiktu, mums jābūt stabilām, neatkarīgām, tāpēc vajadzīgs pamats uz kā stāvēt negrīļojoties.” Paskaidrojuma otrā daļa man ļoti patika :) Bet es gan vairāk sliecos uz evolūcijas un pārtikas ietekmi. Diez vai tas, ka 12 gadīgas meitenes jau pērk 42. un 43. izmēru, ir kaut kā saistīts ar neatkarību.

Komentēt



2012 | STILS BEZ TABU