AIGA RĒDMANE : “Iedvesmo cilvēks, neinteresē koki”

10-09-2013

Tuva draudzība ar foto kameru nodibināta jau bērnībā, iedvesmo cilvēks un neinteresē koki. Kā savas otrās mājas redz Spāniju. Viņa fotografē lielākajiem Latvijas žurnāliem, ir Latvijas Kāzu Fotogrāfu Asociācijas biedre, veidojusi neskaitāmas, elpu aizraujošas portretu sērijas (Lielā iedvesmas grāmata, raidījums “Esi Gardēdis!”) arī mūsu bloga autorei Gundegai Skudriņai. Saulainas septembra pēcpusdienas intervija ar iedvesmojošo, allaž starojošo un patiesi talantīgo fotogrāfi Aigu Rēdmani.

 

 

Kāpēc tieši modes fotogrāfija? Kāpēc ne ainavas, daba?

Mani koki neinteresē, mani interesē cilvēks. Daba ir skaista pati par sevi un, mēģinot šo skaistumu notvert, tas varbūt pat mazliet pazūd, taču fotografējot cilvēku man ir vislielākā brīvība – es varu kaut ko pielikt klāt vai atrast kaut ko jaunu pašā cilvēkā – kādu niansi, kustību, rakursu vai tēlu. Mode sniedz iespēju īstenot savas idejas, uz brīdi padzīvot tādā kā sapņu pasaulē un radīt skaistumu. Agrāk bija radies priekšstats, ka komerciālā fotogrāfija ir neinteresanta, taču tagad uzskatu, ka tas var būt pat ļoti radošs process.

 


Fotogrāfijas : Ieva Jurjane žurnālam “Santa”, fotosesija žurnālam “Halarah”, Santa Bindemane žurnālam “Precos”, žurnāla “Pastaiga RU” vāka foto

 

 

Vai ir  kādas fotosesijas, kas Tev īpaši spilgti palikušas atmiņā?

Arvila Lindes kolekcijas fotosesija (apskatāma šeit), kura norisinājās gaļas paviljonā. Atmiņā spilgti palikusi nevis apkārt esošā gaļa, bet gan tās salkanais aromāts, kas pēc katras modeļu pārģērbšanās lika par sevi manīt aizvien vairāk, līdz fotosesijas beigām liekot sajusties pavisam nelāgi.

Ir bijušas fotosesijas, kurās mums ziemas laikā ir jāattēlo vasara, atrokot sniegu. Pārbrauciena fotosesijas laikā esam iesprūduši sniegā, netiekot uz nākamo lokācijas vietu. Reiz, fotografējot cilvēkus no baznīcas torņa, tas bija jādara, kāpjot uz torņa palodzes. Lai arī parasti man augstums patīk, tajā mirklī man bija patiešām bail. Fotografējot mēdzu aizmirsties, tādēļ bieži vien ir īpaši jāpiedomā pie savas drošības.

Fotogrāfijas : Ineses Apses – Apsītes ģimenes fotosesija žurnālam “Mans Mazais”, Flēra Birmane žurnāla “Pastaiga”


Vai Tev ir kāds profesionālais sapnis, ko vēlies sasniegt vai nobildēt?

Var sapņot par fotografēšanu tādiem žurnāliem kā, piemēram, Vogue, bet ir sajūta, ka tas vēl ir tālu. Man bija liels sapnis, par kuru iepriekš runāju vēlamā nākotnes formā – nofotografēt baletdejotāju Alekseju Avečkinu. Vēlējos iepazīties ar šo cilvēku – emocionāli gudru mākslinieku, kas spēja no skatuves uzrunāt cilvēkus ar savām dvēseles vibrācijām. Man ļoti patīk deja un es ļoti cienu dejotājus. Šis bija tāds viskonkrētākais sapnis, ko gandrīz izdevās piepildīt, taču dzīve iegrozījās citādāk un reizē ar tik skumjo notikumu pagaisa arī pats sapnis.

Protams, ka man gribētos fotografēt pasaules topmodeles, kā arī ceru, ka pienāks diena, kad varēšu nofotografēt pašmāju modeli Karlīnu Cauni – ļoti uzrunā viņas spēcīgais skatiens un sejas vaibsti, taču šobrīd jāgaida, kad atnāks nākamais lielais sapnis.


 

Vai Tev ir kāds ieteikums tiem, kas plāno apgūt fotogrāfa profesiju? Varbūt kādi padomi mācību procesam?

Es domāju, ka vislielākā nozīme fotografēšanā ir tieši pats process, savu fotogrāfiju analīze. Lai gan citi varbūt var iebilst, uzskatu, ka svarīga ir citu fotogrāfu darbu, ārzemju žurnālu taisīto fotosesiju rezultātu pētīšana, lai saprastu tieši modes foto estētiku. Ņemot vērā to, ka Latvijā modes vēsture nav sena, līdz ar ko arī modes fotogrāfija mums nav tik spēcīga, palīgā var nākt lielo valstu pieredze, lielo fotogrāfu veiktais darbs.

Lai apgūtu un iemācītos foto tehnisko pusi, noteikti iesaku to apgūt kursos vai, ja ir interese un vēlme apgūt mūsdienu mākslas fotogrāfiju, to var apgūt Tallinas Mākslas akadēmijā, kā arī Prāgā, Lielbritānijā, katrā ziņā būt gatavam doties ārpus Latvijas. Arī interneta vidē atrodamas neskaitāmas pamācības, kas var ļaut apgūt dažādus noderīgus knifus, kurus var arī neuzzināt, sēžot skolas solā, taču mācību iestādes lieliski noder kontaktu dibināšanai – tā ir iespēja gan iepazīties ar līdzīgi domājošajiem, gan ar pasniedzējiem, kuriem ir liela pieredze mākslas un fotogrāfijas vidē. Tie ir nozīmīgi plusi, apgūstot fotogrāfiju akadēmiski profesionālā izglītības iestādē. Tālākais jau ir atkarīgs no paša interesēm, taču būtiski ir fotografēt daudz, bet nefotografēt „tukši” – domāt līdzi, analizēt, salīdzināt jaunākos darbus ar iepriekšējiem, tas viss var palīdzēt.

 

Pati esmu ieguvusi bakalaura grādu Latvijas Kultūras akadēmijā apakšprogrammā Starpkultūru sakari Latvija – Spānija. Pagājušajā gadā bija moments, kad mana izglītība un profesija apvienojās – es fotografēju kāzas Spānijā. Spāniju redzu kā savas otrās mājas – katru reizi, kad dzirdu spāņu valodu, tas ir kā medus manām ausīm un ļoti labprāt to pielietotu biežāk. Lai arī man ļoti gribētos fotografēt ārpus Latvijas un tas pavērtu jaunas iespējas tieši jaunu lokāciju veidā, man patīk strādāt ar cilvēkiem, komandu, kas ir šeit, un procesā negribētos šīs jaukās lietas pazaudēt.


FOTO: no personīgā arhīva; Inga Vilkasta

Sagatavoja Inga Vilkasta, stilsbeztabu.lv viesautore

Komentēt



2012 | STILS BEZ TABU