RIPOJA LIELDIENAS!

28-03-2013

Ļoti gribējās, lai Lieldienas ir lustīgi krāsainas un varen priecīgas. Tādas kādām tām patiesībā arī jābūt, tāpēc kopā ar draugiem uzrotīju piedurknes un diedzēju zāli, bet talkā uz raidījumu,krāsot olas, saucu vienu no viskrāsainākajām Latvijas māksliniecēm – Kristīni Luīzi Avotiņu.
Viņa atnāca, līdzi paņēmusi vīriešu zeķes, kurkuma garšvielu un karkadē tēju, jo tieši šajos produktos mēģinājām krāsot olas. Dažas sanāca, bet dažas nemaz, bet tas jau arī ir tas Lieldienu zaķa pārsteigums – nekad nevar zināt, kāds brīnums taps.


Luīze ir ļoti šarmanta un sievišķīga būtne, viņa runā pieklusinātā balsī un viņas personas krāsainība laužas uz āru pa visām porām. Viņa atzinās, ka gatavot iemācījusies nesen un pateicoties mīlestībai. Ko gan tās dēļ neizdarīsi, vai ne? Tas tik ļoti piestāv pavasarim! Saviem viesiem, mammai un tētim, kurus izrādās nemaz tik bieži Luīzei neizdodas sastapt, viņa gatavoja gardu zaļo zirnīšu zupu un speciālu zivi, kuras labās garšu nianses atklājusi pavisam nesen. Man ļoti simpatizēja vēl viens raidījuma viesis – Luīzes suns, kurš varen mīļš un kārtīgs. Tik kluss un pieklājīgs viesis manā virtuvītē sen nebija manīts.

 

Savus viesus sēdināju pie zaļojoša svētku galda ar nosaukumu „Par zaļu pat vēl zaļāks!” Galdauta vietā klāju mājas apstākļos izdiedzētas zāles paklājiņus. Krāsu paleti piepildīju ar dažādu krāsu un garšu iecienītākajām mērcēm, jo Lieldienās pie svētku galda ikviens var atļauties būt mākslinieks un krāsot ne tikai olas, bet izdaiļot gan šķīvi, gan apziest maizīti ar dažādiem labumiem. Mākslinieka otu izmantoju kā galda piederumu. Olu paletēs savietoju olu čaumalās izceptus kēksiņus, rotātus ar marcipāna dekoriem. Gardos kārumus man palīdz izcept fantastiski talantīgās Cēsu konditorītes no „ Allas un Vinetas kārumlādes”.

 

Ierasto sveču vietā izmantoju mājas apstākļos, olu čaumalās izlietās, kuras rotā ar krāsainām atlasa lentēm. Pusdienu šķīvju vietā liku caurspīdīgus stikla paliktņus, lai nepazūd diedzētās zāles skaistums. No auduma salvetēm satinu turzu, ko apsēju ar atlasa lenti un rotāju ar
ziediem. Caurspīdīgos traukos kārtoju lielas un mazas Lieldienu olas. Galdu rotāju ar krāsainiem pavasara ziediem un mājās atrodamiem dekoriem – zaķiem, putniņiem un citiem tīkamiem rotājumiem, kas sakrājušies jau no citiem gadiem.

Ja nu kādam olas negaršo nemaz, tad piedāvāju dažas receptes kā ar olām būt tuvbrālībās, tām nemaz nepieskaroties. Ja mājās pieejams stikla šķīvis, tad to vispirms aplīmē ar izgrieztu baltu līmplēves papīra apli, tad pa virsu uzlīmē vēl vienu mazāku saules krāsas apli. Iznāks cepta, neēdama ola Jūsu šķīvī.

Otra versija derēs saldummīļiem, tātad, arī man. Šo recepti aizguvu no Illy pavāriņa Valda Matveja, kurš iemācīja, ka uz šķīvja kārtojot saputotu biezpienu kopā ar saldo krējumu baltā aplī, bet virsū uzliekot konservētu persika pusīti, sanāk saldā, ceptā oliņa.

Bet, ja negribas tikai ēst, ēst un stenēt, tad var uzspēlēt arī olu biatlonu. Kā to darīt? To atklāšu raidījumā sestdienas rītiņā, plkst. 9:25 LNT kanālā – kurš putniņš agri ceļas, tas dupu lupina! Priecīgas, krāsainas un iedvesmojošas Lieldieniņas visiem, visiem, bet vismīļākās, lai top Jūsmājās , mani mīļie lasītāji un sekotāji!

Komentēt



2012 | STILS BEZ TABU